Gludeklis nav viņa ienaidnieks

Publikācijas teksts

​

Ikviens cilvēks grib izskatīties neatkārtojams un vienreizējs. Tērpu mākslinieks Andris Ruskulis papildus drēbnieka profesijai apguvis prasmi konsultēt sievietes un vīriešus viņu īpašo krāsu un stila izvēlē. Interesanti, ka Andris ir viens no tiem retajiem Latvijas vīriešiem, kurš nebēg, ieraugot gludekli vai šujmašīnu.

​

Papildus apģērba dizainera profesijai Andris ir arī krāsu un stila konsultants. Plašākai publikai viņš vairāk ir pazīstams kā tērpu modelētājs, bet dažas dāmas var lepoties ar Andra veidoto makeup.

Jautāts par šādas specifiskas nodarbes izcelsmi, viņš atzīst: "Varētu teikt, ka viss jau nāk no manas bērnības, kad es daudzas lietas vēl darīju neapzināti. Nu, piemēram, atnāk vecāki mājās un ierauga, ka bērns ir sagrimējies kā uz karnevālu, tas nu noteikti bija kas neparasts. Man jau tad tas neapzināti patika!

​

Jā, mana mamma arī nodarbojās ar šūšanu, tā ka šī nodarbe man nebija sveša. Pie šujmašīnas es piesēdos jau ļoti agri, apmēram četru gadu vecumā, nu un tā vēl joprojām to daru. Arī vecmāmiņa savā jaunībā ir vēlējusies kļūt par drēbnieci."

​

Tad laikam tā ir jau paaudzēs iedzimta tieksme pēc šūšanas.

Andris to apstiprina, sacīdams: "Jā, man tiešām nebija nekādu šaubu par to, ka savu turpmāko dzīvi saistīšu ar drēbnieka profesiju. Lai arī es apzinos, ka Latvijā cilvēki tā pa īstam nav novērtējuši drēbnieka un dizainera nepieciešamību, bet es esmu optimists un arī fanāts savā darbā, jo to ļoti mīlu."

​

Par sevi jārūpējas jau pusaudža gados

​

Kas tad īsti ir tie cilvēki, kuri sevi uzskata par Andra Ruskuļa pastāvīgajiem klientiem? "Pie manis sava stila meklējumos nāk visa vecuma cilvēki, jo vecuma ierobežojums sevis kopšanas jautājumos nepastāv. Pat tīņi par to interesējas un lūdz manas konsultācijas," stāsta stilists. "Iesākumā es iepazīstu pašu cilvēku, jo katrs cilvēks ir personība. Jāiepazīst cilvēka temperaments un jāpielāgojas tam. Liela daļa cilvēku, kas nāk no vēl vecās padomju sistēmas, ir ļoti kautrīgi un kompleksaini. Tāpēc mans galvenais uzdevums ir neuzspiest savu, bet ļaut brīvi justies, ņemot vērā manus ieteikumus. 

​

Tas ir ilgstošs process, kamēr es atrodu pareizo pieeju klientam un klients savukārt man. Tas nenotiek pirmajā reizē. Man jāpanāk, ka klients man uzticas, tāpēc tas nozīmē, ka man arī pašam ar sevi ir daudz jāstrādā. Jāmācās kontaktēties ar cilvēkiem."

​

Andrim ir pagaidām mums vēl neparasta profesija. Viņš pats atzīst, ka primārais, kas viņu šajā lietā saista, ir liela mīlestība pret cilvēkiem un vēlēšanās palīdzēt viņiem sevi vizuāli sakārtot: "Ja cilvēks ir sakārtots ārēji, viņš arī iekšēji sevi sakārtos."

​

Netradicionālais skolotājs - Andris

​

Puisī ar tik neparastu vīrietisku tēlu droši vien jau skolas laikā parādījās kādas īpašas rakstura iezīmes, kas apkārtējiem ļāva secināt, ka Andris nebūs vienkāršā darba darītājs.

"Pēc astotās klases absolvēšanas es iestājos Vieglās rūpniecības tehnikumā, kuru beidzot ieguvu šūšanas tehnologa profesiju. Uzreiz pēc tehnikuma beigšanas es nokļuvu "Rīgas modēs", kur praktiski apguvu to, ko biju mācījies tehnikumā teorētiski. Tad sekoja drēbnieka profesionalitātes papildināšana Jaunciema modelētāju arodskolā", par savām skolas gaitām stāstot, Andris gremdējas nostaļģiskās atmiņās, "man visā savā mācīšanās laikā bija tā izdevība satikt pareizos skolotājus un arī strādāt labās vietās.

​

Es domāju, ka modes pasaulē ir maz tādu, kas var uztaisīt perfektu, klasisku lietu. Māklinieciskās fantāzijas mums padodās itin labi, jo Latvijā stila un gaumes izjūta ir augstā līmenī. Bet klasiski perfekto līniju ieturēt ne vienmēr izdodas un ir maz tādu modes namu, kas to varētu piedāvāt, tādēļ ka pastāv lieli finasiāli izaicinājumi."

​

Andris, veidojot savu karjeru, paguvis "pazīmēties" arī kā skolotājs. Droši vien daudzi Jaunciema modelētāju arodskolas un 34. arodvidusskolas bijušie audzēkņi atceras savu skolotāju Andri, kurš mācīja par vīriešu apģērbu izgatavošanu.

​

Viņš pats atceras: "Jā, tie bija interesanti pieci gadi, kas man bija kā augstskola. Tie deva man gan praktisku pieredzi, gan arī pieredzi kontaktēties ar cilvēkiem. Mana mācīšanas maniere bija saistīta ar manām izjūtām, jo es mācīju tā, kā gribētu, lai māca mani."

​

Šī brīža situāciju modes pasaulē daudzi vērtē kā bezcerīgu, tomēr Andris uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz talantīgu cilvēku, kas nākotnē sevi centīsies pierādīt tieši šajā jomā, bet diemžēl pagaidām valsts vispārējā sistēma neļauj to finansiāli īstenot.

​

Andris padalījās ar "Jauno Avīzi" savos slēptākajos sapņos un atklāja, ka iecerējis Latvijā un varbūt arī ārzemēs atvērt savu modes namu, kas būtu orientēts uz vīriešu apģērbu.

​

Mana dzīve ir liela nerātnība

​

Kā jau visas radošās personības, arī Andrī jūtamas mākslinieka iezīmes - viņu ļoti iedvesmo mūzika, patīk atrasties pie jūras un viņš ļoti mīl ceļot, jo tas dod iespēju iepazīt dažādus cilvēkus.

​

Lai gan Andris atstāj nopietna cilvēka iespaidu, viņš pats atzīst, ka "visa mana dzīve ir tāda liela nerātnība. Es esmu šausmīgi nopietns cilvēks, un man patīk trakas lietas pretēji citu domām. Man patīk cilvēkus ar kaut ko šokēt!

​

Es tiešām esmu laimīgs cilvēks, jo lielāko dzīves daļu daru darbu, kas citiem dod prieku, un kas var būt labāks kā apziņa, ka tu kādam citam sniedz prieku."