Drēbnieks

Publicitātei vienmēr bijusi liela loma jebkuras personības karjeras attīstībā. Ja šodien katrs pats var veidot savu publicitāti, ar sociālo mediju starpniecību, atskatoties 90-tajos gados, atpazīstamību varēja iegūt, nonākot žurnālistu uzmanības lokā. Tev ar kaut ko bija jāizceļas, lai pievērstu sev uzmanību.

​

Bet visos laikos, lai noturētu sev pievērstu uzmanību, tev jābut neikdienišķai personībai un daudz jāstrādā, lai tavi darbi izceltos, būtu ievērojami un noderīgi.

​

Šī ir pati pirmā publikācija par mani, kas aizsāka manu atpazīstamību. Pēc žurnāla iznākšanas biju nonācis "slavenību" sarakstā, kuras mācījušās attiecīgajā mācību iestādē un pēkšņi biju pieminēšanas vērts. Bija amizanti vērot, kā mainījās to cilvēku attieksme, kuri iepriekš sevi neapgrūtināja ar sveiciena atņemšanu, pēkšņi meklēja ieganstus, lai satiktos un lūdza audienci. Draudzēties gribētāju pulks auga.

​

Mūžīgā tēma - popularitāte un īsta draudzība! Kā nezaudēt patiesās vērtības.

Bet lai vai kā, ir patīkami gaidīt žurnāla iznākšanu. Ir satraucoši šķirt lapaspuses līdz atrodi īsto. Ieraudzīt savu attēlu un vēlreiz pārlasīt stāstīto. Neslēpšu, ir tīkami, tas vairo pašapziņu un sniedz gandarījuma sajūtu.

Lielākais izaicinājums ir nesaslimt ar "zvaigžņu slimību", neapstāties un neatlaidīgi turpināt savu iesākto ceļu.